"Trakojošā" figūra jeb desperado[P 1] šahā ir neaizsargāta, apdraudēta vai iesprostota figūra, kas sit pretinieka figūru vai bandinieku, lai savstarpējo secīgo nomaiņu rezultātā panāktu savai pusei labvēlīgāku šaha materiāla bilanci[1] vai neaizsargāta figūra, kas uzbrūk pretinieka figūrai (visbiežāk karalim) un kuru nedrīkst ņemt pata dēļ. "Trakojošā" figūra bieži vien dod iespēju pusei, kas atrodas zaudētā stāvoklī, panākt neizšķirtu ar mūžīgo uzbrukumu (mūžīgo šahu).[2]
- 1. piemērs
- Baltie turpināja — 12. Zxe5!, cenšoties izmantot melno zirdziņa h5 neaizsargāto stāvokli. Ja melnie ņemtu zirdziņu e5 (12. ... dxe5 vai 12. ... Lxe5), tad pēc 13. Dxh5 baltie paliktu ar lieku bandinieku. Fišers nospēlēja desperado stilā — 12. ... Zxg3! un pēc 13. hxg3 Lxe5 atjaunoja materiālo līdzsvaru. Partija beidzās neizšķirti.
- 2. piemērs
- Partijā baltie viltīgi turpināja — 47. h4! Te2+ 48. Kh1 Dxg3??. Melno pēdējais gājiens ir kļūda uzvarētā stāvoklī. Negaidīti sekoja — 49. Dg8+! Kxg8 50. Txg7+. Ja tagad melnie sit torni 50. ... Kxg7 vai Dxg7, tad baltajiem ir pats. Taču aizbēgt no "trakojošā" torņa nav iespējams, jo tas, pārvietojoties septītajā horizontālē, nepārtraukti pieteiks šahu.
- ↑ Terminu ieviesis Em. Laskers. Skat.: Ласкер Эм. Учебник шахматной игры. — Москва: Физкультура и спорт, 1980. — С. 145.
|
---|
| Šaha termini | | |
---|
| Taktiskie paņēmieni | |
---|
|